7.6.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 203/39 |
104. pants
Personas vai uzņēmumi, kas pēc 1958. gada 1. janvāra, kandidātvalstīm – pēc to pievienošanās dienas, slēdz vai atjauno kādu nolīgumu vai līgumu ar kādu trešo valsti, starptautisku organizāciju vai trešās valsts pilsoni, nedrīkst atsaukties uz minēto nolīgumu vai līgumu, lai izvairītos no šajā Līgumā paredzētajiem pienākumiem.
Katra dalībvalsts veic tādus pasākumus, kādus atzīst par vajadzīgiem, lai pēc Komisijas lūguma darītu tai zināmu visu informāciju par nolīgumiem vai līgumiem, kurus pēc šā panta pirmajā daļā norādītā laika šā Līguma darbības jomā kāda persona vai uzņēmums noslēdzis ar kādu trešo valsti, starptautisku organizāciju vai trešās valsts pilsoni. Komisija var prasīt šādus paziņojumus vienīgi tādēļ, lai pārliecinātos, ka šādos nolīgumos vai līgumos nav klauzulu, kas kavē šī Līguma piemērošanu.
Pēc Komisijas pieteikuma Eiropas Savienības Tiesa pieņem nolēmumu par šādu nolīgumu vai līgumu saderību ar šo Līgumu.